Vēsture
Pirmā degvīna recepte ir atrodama 9.gs. beigās un 10.gs. sākumā dzīvojošā alķīmiķa Razesa traktātā.
Tvaicēšanas produkciju alķīmiķi izmantoja eksperimentos, bet dakteri ārstēja visas kaites, tai skaitā arī vecuma iestāšanos. Ne velti viens no degvīna viduslaiku nosaukumiem ir „aqua vita”, tas ir „dzīvības ūdens”.
Antīko zinātnieku vienkāršais un praktiski noderīgais izgudrojums – tvaicēšanas aparāts – deva iespēju izgatavot dzērienus, kas stiprāki par 15%. Novērojot, ka tvaiks koncentrējas uz katla vāka, 4.gs. pirms mūsu ēras dzīvojošais Aristotelis, izpratis destilācijas procesu, aprakstīja to savā darbā „Meteorolog”.
Pirmo tvaicēšanas aparāta detalizētu zīmējumu savā traktātā attēlojis mūsu ēras 3. – 4.gs. dzīvojošais grieķu alķīmiķis Zosims no Panopolisas. Aparāts sastāvēja no brāgas tvertnes, stikla lodes, kurā norisinājās kondensācija, kā arī no tvertnēm, kurās uzkrājās spirts. Pēc alķīmiķu domām iegūstamais šķidrums stiprumu un dedzinošās īpašības ieguva no atklātās uguns, uz kuras brāga tika sildīta, tāpēc to dēvēja par kvintesenci, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē – „piektais elements aiz zemes, gaisa, ūdens un uguns”, no kuriem pēc Aristoteļa uzskatiem veidota pasaule.
Spirta rūgšanas procesu, kuru cilvēce izmanto kopš senseniem laikiem, tikai 19.gs. otrajā pusē aprakstīja un pamatoja izcilais franču ķīmiķis Luijs Pastērs. Viņš noteica, ka rūgšanu izraisa mikroskopiskas vienšūnu rauga sēnītes, bet 1866. gadā publicēja darbu „Vīna pētījums”, tā zinātniski pamatojot vīna darīšanu.
Jēdziens „spirts” pirmo reizi sastopams 14.gs. beigās un 15.gs. sākumā dzīvojošā mūka Baziliusa Valentusa terminoloģijā. Viņš ievēroja, ka, tvaicējot vīnu, tā reibinošā daba pāriet dedzinošajā šķidrumā, kuru mūks nosauca par „spiritus vini”, t.i. vīna dvēseli.
Uzziņai – Iespējamā vārda “kandža” izcelsme esot meklējama krievu – japāņu kara laikā. Latviešu karavīri Tālajos Austrumos iepazinuši ļoti sliktu šņabi, kas korejiešu valodā saukts “handža”. Tāpat šo dzērienu sauc Igaunijas teritorijā mītošās setu tautas valodā. Angliskais nosaukums kandžai ir “moonshine” – mēnesnīca. Tas tā esot tādēļ, ka dzīšana notikusi pa nakts melnumu. Latgalē kandžu vairāk dzen no miltiem, un produktu sauc par miltenieku. Kurzemē iecienītāks ir cukurnieks. Ekstrēmākās teicēju minētās pašdzītā izejvielas: beigts kaķis un mazmājiņas saturs. – Pēdējais savā ziņā raksturo latviešu un lietuviešu kaimiņattiecības: latvieši mēdzot stāstīt, ka tā dara Lietuvā, bet lietuvieši to pašu apgalvo par Latviju.
3 mēnešu ilgās jautājuma izpētes rezultātā mans viedoklis ir tāds,ka šie apgalvojumi nav tālu no patiesības. Lieta tāda, ka raugam vajadzīgas barības vielas, lai tas labāk rūgtu, respektīvi – slāpeklis, ko satur augstākminētie kūtsmēsli.Patreiz praksē izejvielai (brāgai) mēdz pievienot dažas tējkarotes ožamā spirta barības vielu pavairošanai. Bet, kaķis, visticamāk, sākumā bijis dzīvs un izpildījis brāgas maisītāja funkciju, lai labāk un ātrāk manta norūgst.
Ja kādu interesē mans viedoklis, tad es, kā kaķmīlis šādu izturēšanos pret dzīvniekiem kategoriski neatbalstu.
Internetā atrodams ieteikums brāgu ievietot vecā tipa veļas mašīnā (Rīga, Maļutka), un griezt to 2 stundas, pēc tam jau varot sākt dzīt. Metodi personīgi pārbaudījis neesmu, līdz ar to komentēt nevaru.
Katrā ziņā viens ir skaidrs – labākai un ātrākai norūgšanai brāgas regulara apmaisīšana nāk tikai par labu.
Šitadi droši vien izskatījās vīri, kas Amerikas sausā likuma laikā gatavoja kontrobandistiem preci.
Iespējams,arī ka šādi:
Jaunā tipa destilācijas aparātus un rektifikācijas kolonnas var iegādāties adresē https://udensdestilesana.1s.lv/
Vecā tipa kandžas aparāti
Kandžas tecināmie aparāti medz būt visdažādākie. Cilvēce arī šajā sfērā soļojusi dažādos laikos dažādiem soļiem.Galvenie nepieciešamie elementi ir:
1)Sildāmtrauks (kubs), kurā ielej parstrādājamo materiālu.
2)sildelements – jebkura veida plīts, ugunskurs, elektriskie sildītāji u.t.t. Vienu vārdu sakot, viss, kas rada tik daudz siltuma, lai kubu varētu uzsildīt līdz vārīšanās temeratūrai.
3)Dzesētājs. Pati svarīgākā ierīce procesā. Jo labāks un pareizāks dzesetājs, jo labāks rezultāts.
Šī ir vienkāršākā un prastākā ierīce destilāta iegūšanai.Rezultātu sauc par bļodiņšņabi, destilācijas process praktiski nekontrolējams, rezultāts absolūti neattīrīts no kaitīgajiem piemaisījumiem.
Paskaidrojumi:
1)dzesētājs
2)dzesējamais šķidrums (ūdens, sniegs)
3)destilāta savācējtrauks (peldošs)
4)izejviela (brāga, vīns, alus)
5)kubs
6)sildelements
7)paliktnis savācējtraukam
8)savācējtrauks ar destilāta novadīšanu ārpus kuba.
Tie tiek dēvēti par alambikiem (alambic).
Liela daļa viskiju, rumu, brendiju, konjaku,grapu u.c. dzērienu izejvielas tiek iegūta ar šāda tipa aparātiem, protams, daudz lielākiem.
Sistēmā iemontēti 2 nosēdtrauki, krietni uzlabo iegūstamā produkta kvalitāti.
Jāpiezīmē gan, ka tas ir 20. gadsimta saniegums.
Lietot šāda tipa destilācijas aparātus mūsdienās, 21.gadsimtā, ir tas pats ka doties no Ventspils uz Rīgu zirga pajūgā pēc zaķkāpostu sēklām.Zinatne arī šaja jomā spērusi milzu soļus uz priekšu.
